Risku vadība

Katrā biznesā, katrā darbībā, ar kuru uzņēmumi cenšas sasniegt noteiktos mērķus vienmēr ir gan riski, gan iespējas. Risku vadības pieejas būtība ir izvērtēt savus mērķus un plānus to sasniegšanai, lai saprastu savus riskus un iespējas, kuras var savlaicīgi pamanīt.

Sekmīgai risku vadībai:

 

Pirmkārt, ir jābūt skaidriem sasniedzamajiem mērķiem un darbības kontekstam jeb iekšējiem un ārējiem apstākļiem, pie kuriem uzņēmums prognozē plānotos rezultātus.

 

Otrkārt, ir jāizveido komandas, kas pārstāv labāko pieredzi svarīgākajās darbības jomās un līmeņos – stratēģiskajos plānos, svarīgākajās plānotajās pārmaiņās un būtiskākajos esošās pamatdarbības plānos. Vienas vai divu personu viedoklis par risku noteikti būs pārāk subjektīvs un uzņēmumam nevajadzētu uz to paļauties. Lielākajai daļai vērtējamo darbību optimāli būtu balstīties 4 līdz 6 ekspertu viedoklī.

 

Treškārt, lai varētu saprast riska būtiskumu un plānot noteiktu rīcību tā samazināšanai, riski ir jāapraksta saprotami un precīzi, norādot gan cēloni jeb avotu, gan nākotnes iespējamo notikumu jeb apstākļu izmaiņas, gan arī ietekmi uz sasniedzamo mērķi.

 

Riska vadībai pielieto riska vadības procesu, kura galvenie soļi ir riska identificēšana, tā analīze un novērtēšana, kā arī attiecīga reaģēšana.

Identificējot riskus parasti aplūko visus iespējamos riska avotus un sasaisti ar prognozējamiem notikumiem un to ietekmi uz uzņēmuma mērķiem. Riska avotus var iedalīt divās lielākās grupās – iekšējos un ārējos. Iekšējos riska avotus savukārt detalizētāk var sadalīt apakšgrupās – operacionālos (ieinteresēto pušu darbība; krāpšana; zagšana; resursu piemērotība; procesu un sistēmu piemērotība), finansiālos (nepietiekoši klientu maksājumi par piegādāto produkciju; uzņēmuma nespēja pildīt savas maksājuma saistības; piegādātāju nespēja pildīt savas saistības) un tehnoloģiskos (nepietiekošas investīcijas, kas izraisa konkurētspējas pazaudēšanu; nepietiekoša tehnoloģiju pārvaldība, sevišķi IT jomā; nepietiekama ražošanas elastība). Ārējos riska avotus – ekonomiskos (inflācija; pieprasījuma kritums), sociālos (izglītības līmenis; valodas barjeras; demogrāfija), vides (vides piesārņošana; dabas stihijas un katastrofas; normatīvā regulējuma ierobežojumu pastiprināšana), likumdošanas (normatīvā regulējuma pārkāpšana; sodi; tiesvedība), politiskajos (korupcija; augoši nodokļi; valūtas devalvācija; pret ārzemju precēm vērstas kampaņas; tarifi; kvotas), tirgus (kultūras atšķirības; jaunas tehnoloģijas; demogrāfija; konkurence; transporta infrastruktūra).

 

Nākošajā solī identificētos riskus analizē, lai saprastu to būtiskumu. Analizē gan riska varbūtību, gan ietekmes lielumu uz uzņēmuma attiecīgās darbības mērķi. Kur vien iespējams ietekmes lielumu cenšas aprakstīt ar iegūtās vai zaudētās naudas lielumu. Ja ietekmes lielumu, piemēram, reputācijas zaudējumu, ir grūti pamatoti izteikt naudas vienībās, tad to apraksta un pielīdzina zaudējumu apjomam noteiktās robežās. Varbūtības analīzē balstās gan uzņēmuma un riska vērtēšanas komandas pieredzē, gan nākotnes situāciju modelēšanā.

 

Piešķirot riskam vērtību, ņem vērā arī visus uzņēmumā ieviestos riska mazinošos kontroles pasākumus. Katram uzņēmumam riska vērtības ir unikālas, piemēram, pieprasījuma kritums nozares spēcīgākajiem uzņēmumiem var radīt iespēju pārņemt konkurenci neizturējušo vājāko uzņēmumu klientus, bet vājākiem – maksātnespējas draudus.

Kad ir noteikta riska vērtība, tad šo vērtību salīdzina ar uzņēmuma noteikto riska apetīti jeb riska lielumu, kuru uzņēmums ir gatavs uzņemties. Šis lielums katram uzņēmumam ir savs un tam vajadzētu būt mazākam par uzņēmuma spēju pārdzīvot riska gadījuma iestāšanos jeb riska kapacitāti, kuru bieži pielīdzina pašu kapitālam vai spējai piesaistīt kapitālu. Var būt arī izņēmumi, ja, ar nolūku nodibina uzņēmumu darbībai augsta riska vidē, rēķinoties ar iespēju visus ieguldījumus zaudēt.

 

Ja riska vērtība ir virs noteiktās pieļaujamās robežas, tad uzņēmumam attiecīgi ir jāreaģē. Biežāk pielietotā rīcība ir dažādu iekšējo kontroļu un rīcības plānu ieviešana. Pastiprinot iekšējo kontroles sistēmu ir iespējams samazināt iekšējo riska avotu izraisīto notikumu varbūtību un ietekmi. Ārējo riska avotu izraisītos notikumus uzņēmums visticamāk nespēs novērst, tādēļ cenšas tiem labāk sagatavoties ar dažādiem rīcības plāniem, lai ātri reaģējot samazinātu negatīvo ietekmi vai izmantotu iespējas. Nepieļaujami lieli riski var būt par iemeslu arī attiecīgo darbības plānu mainīšanai vai pat kādas darbības pārtraukšanai vai nesākšanai.

 

Sekmīgi riskus var vadīt, ja uzņēmumā ir ieviesta attiecīga kultūra, kuru labi apliecina atklāta un objektīva iekšējā saziņa gan par problēmām, gan riskiem un savlaicīga un pārdomāta reaģēšana uz šīm situācijām. Rezultātā galvenais ieguvums no riska vadības uzņēmumā ir labāka plānošana, mērķu veiksmīgāka sasniegšana ar piemērotākajiem resursiem.

 

SIA “Zygon Baltic Consulting” kontakti:
Tālr: +371 29463326
E-pasts: zygon@zygon.lv